Kļūdas uzņēmuma budžeta sastādīšanā

Par uzņēmumu vienmēr domā kā par vienu veselumu, bet diemžēl arvien biežāk notiek tā, ka lielajos uzņēmumos ir atsevišķas lomas katram departamentam, kas galu galā veicina to, ka ne viss visiem ir labi saprotams. Lielie uzņēmumi patiesībā ir ļoti sarežģīti mehānismi, kas ir grūti pārvaldāmi. Neskatoties uz to, visam uzņēmumam ir viens un tas pats finanšu plāns. Neviens budžets nekad nav spējis paredzēt pilnīgi precīzi visu, kas notiks tuvākajā laikā. Viens ir paredzēt iespējamās izmaksas, bet pavisam cits ir paredzēt ieņēmumus, jo tas nav pilnīgi atkarīgs no tā, ko uzņēmums dara, bet gan lielā mērā arī no tirgus stāvokļa un citiem ārējiem faktoriem, kurus ietekmēt ir pilnīgi neiespējami. Skaidrs ir tas, ka paredzēt visu nevar, bet gadu gaitā budžeta plānošanas precizitāte ir pieaugusi, jo sastādītāji zina, ka ir jāparedz arī neparedzamie izdevumi, kas skan visai absurdi, bet tā nu tas ir. Neskatoties uz to, ka precizitāte ir pieaugusi, vēl aizvien liela daļa uzņēmumu pieļauj kļūdas, no kurām būtu iespējams arī izvairīties (kviklån).

Viena no vispopulārākajām kļūdām ir tas, ka visu budžeta plānu sastāda viens cilvēks, nekonsultējoties ar citiem darbiniekiem, bet balstoties uz iepriekšējā gada rādījumiem un tendencēm. Visbiežāk finanšu plānu sastāda finanšu departamenta vadītājs, kurš tad arī cenšas prognozēt visus nākotnes rādītājus, bet tas nav viegls uzdevumus. Labāk būtu tad, ja pārdošanas daļas vadītājs tiktu iesaistīts uzņēmuma ienākumu plānošanā un citu departamentu vadītāji vai darbinieki izmaksu vai citu plāna sadaļu plānošanā. Bieži vien budžets tiek sastādīts gada beigās, un neviens pie tā vairāk neatgriežas kā tikai nākamā gada beigās, pirms tiek sastādīts jau nākamais finanšu plāns. Budžetam ir jākalpo kā vadlīnijai, uz kurieni kompānija vēlas iet un pēc kā tiekties. Lai tas kalpotu par efektīvu rīku, tas ir jāizmanto ikdienas procesos. Pie budžeta ir jāatgriežas ļoti bieži, lai skatītos, kā tas tika plānots un kas ir mainījies. Izstrādātajam finanšu plānam ir jābūt reālistiskam un jāpalīdz pieņemt svarīgus lēmumus, kas var notikt tikai un vienīgi tad, ja tas ataino šā brīža situāciju kompānijā nevis pagājušā gada beigu minējumus par to, kā viss gads varētu izskatīties. Ja pie budžeta netiek strādāts visa gada garumā, tad tā sastādīšana ir ļoti bezjēdzīgs process un uz to laiku tērēt nevajadzētu.

Kā jau minēju budžets tiek visbiežāk sastādīts tieši kompānijas finanšu daļa, bet tas nenozīmē to, ka tas ir tikai un vienīgi plāns, kas ataino provizorisko finanšu situāciju uzņēmumā. Katram ieliktajam ciparam plānā vajadzētu nozīmēt kaut ko, ja izmaksas būs par 10 procentiem lielākas nekā pagājušajā gadā, tad kāpēc, kāds ir pamatojums. Ja ieņēmumu kāpums būs 15 procentu, tad kāpēc, vai ir kādas konkrētas tirgus tendences, kuras sāk attīstīties, kas par to norāda vai arī uzņēmums vairāk naudas ieguldīs mārketinga aktivitātēs, kas tad arī palielinās klientūru. Ja ir paredzēts kāpums izmaksāto algu sadaļā tad tas ir tāpēc, ka tiks pieņemti papildus darbinieki (lån sammenligning) vai arī tiks palielinātas algas. Ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem visam uzņēmumam kā vienam veselumam ir jāatbild, un jāatzīst, ka atbildes sasniegt ne vienmēr ir viegli. Lai cik pieredzējuši uzņēmumi nebūtu, tās pašas kļūdas tiek atkārtotas no gada uz gadu, ko iespējams beidzot varētu mainīt.

Jaunās fizikas iespējas

Dīvainajā fizikas pasaulē, neiespējamības var kļūt iespējamas. Pēdējo gadu laikā, daudziem zinātniekiem ir izdevies pārspēt pašiem sevi un panākt atklāt iespaidīgas dabas sakarības, kas par iespējamu padara to, ko agrāk nekad nevarējām iedomāties. Fizika tiek uzskatīta par visu zinātņu māti, jo, pat citās zinātnes nozarēs apskatītie procesi norisinās atbilstoši fizikas likumos aprakstītajiem likumiem – pikavippi. Daudzi no fiziķu atklājumiem nav īpašas ievērības vērti tādēļ, ka tie atstātu tūlītēju iespaidu uz parastās sabiedrības ikdienu, bet tādēļ, ka tie tiek uzskatīti par platiem soļiem pretī nākamajām zinātnes virsotnēm.

Mūsu Saules spīd neticami spoži. Bet iedomājieties, cik spoža būtu miljons sauļu gaisma, tām spīdot vienlaicīgi? Tāds ir gaismas spožums, kādu fiziķiem nesen izdevās sasniegt laboratorijas apstākļos. Oficiāli atzīta par spožāko gaismu, kāda jebkad ir spīdējusi uz mūsu planētas, tai piemita arī neparastas raksturīpašības. Tā mainīja objektu izskata priekšstatu. Lai to saprastu labāk, ir jāizskata, kā darbojas redze. Gaismas daļiņas, sauktas par fotoniem, no elektroniem izklīst pa vienai, ļaujot mūsu acīm vienmērīgi uztvert objekta, kuru vēro mūsu acis, vienmērīgi. Kaut kam kļūstot spožākam, tā formas vizuālais priekšstats parasti paliek tāds pats, kā tāds bijis blāvākā gaismā. Jaudīgais laboratorijas lāzers, kāds tika pielietots šajā eksperimentā, izkliedēja tūkstoš fotonus vienlaicīgi. Pateicoties spožajai gaismai, tika radīta dīvaina vizuāla ilūzija, tās apspīdētajiem objektiem mainot krāsu un formu, katru reizi, kad pētnieki palielināja lāzera jaudu.

Šogad fiziķi veica prātam neaptveram atklājumu: matēriju, kas kustas pretī spēkiem, kas tos atgrūž. To sauc par negatīvas masas matēriju. Pozitīvas masas matērija ir normāla matērija, pie kādas esam pieraduši: ja objekts tiek pagrūsts, tas virzās projām virzienā, kas sakrīt ar grūdiena virzienu. Tomēr fiziķiem izdevās radīt šķidrumu, kuru atgrūžot, tas paātrināsies pretēji pret to vērstajam spēkam, it kā grūzdams pretī. Šis šķidrums, kuram nekas līdzīgs iepriekš nav novērots, tika iegūts, saldējot rubīdija atomus. Un atceramies ka Somijā pikavippi luottotiedottomalle vienmēr tehnoloģijas bijušas daudz augstākā līmenī!

Fiziķi ir centušies radīt divdimensionālus magnētus jau kopš 70. gadu sākuma, bet visi mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Par īstu divu dimensiju magnētu uzskata tādu magnētu, kas saglabā savas magnētiskās īpašības pat tad, ja to sagriež tikai viena atoma izmēra biezuma plāksnēs. Piedzīvojuši daudzkārtējas neveiksmes, zinātnieki jau sāka šaubīties vai šāds magnēts vispār var pastāvēt dabā. Tomēr, šā gada jūnijā, fiziķiem izdevās izveidot divdimensionālu magnētu no hroma triiodīta. Šis materiāls bija daudzsološs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir slāņains kristāls, tātad ideāli piemērots, griešanai plānos slāņos. Otrkārt, šī materiāla elektronu griešanās virziens bija viegli paredzams, mazliet atvieglojot sarežģīto uzdevumu. Labākais divu dimensiju magnēta eksemplārs, kādu fiziķiem līdz šim ir izdevies izgatavot, nedarbojas istabas temperatūrā. Tas iegūst magnētiskas īpašības tikai -378 grādu lielā salā pēc Celsija skalas. Lai arī magnētiska plēvīte tikai viena atoma biezumā neizklausās pārāk daudzsološa no praktiskās ierindas pilsoņa ikdienas perspektīvas, šis ir ļoti ievērojams fizikas sasniegums, kas ļaus zinātniekiem turpmāk veikt eksperimentus, kādi agrāk nebija iespējami, un radīt jaunus daudz satraucošākus atklājumus.

Vai elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas kā parastās cigaretes?

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst elektroniskās cigaretes. Tās ir ierīces, kas iztvaiko aromatizētu šķidrumu, kura sastāvā ir nikotīns un vēl daudzas citas vielas. Daudzējādā ziņā tās pielīdzināmas parastajām cigaretēm, taču tās ir ērtāk lietojamas, neatstāj nepatīkamu aromātu uz rokām un, kā apgalvo paši elektronisko cigarešu ražotāji, tās ir arī veselīgākas. Pastāv uzskats, ka elektroniskās cigaretes ir tradicionālo cigarešu veselīgākā alternatīva, kas ļauj baudīt smēķēšanu bez bailēm no vēža un citām slimībām. Vai tiešām tā ir taisnība un elektroniskās cigaretes ir pilnīgi nekaitīgas?

Sāksim ar to, ka arī elektroniskās cigaretes ir tabakas izstrādājumi, kuru sastāvā ir nikotīns, kas izraisa atkarību. Tātad, par pilnīgi drošām un veselīgām šīs ierīces noteikti dēvēt neveram, jo, pat tad, ja pieņemam, ka šo cigarešu dūmi no sastāva viedokļa ir veselībai nekaitīgi, šīs cigaretes tomēr rada atkarību, kas arī nav nekas labs. Jebkura atkarība ierobežo un apgrūtina cilvēka dzīvi. Tiesa, ir iespējams arī iegādāties kārtridžus bez nikotīna, taču tie smēķētāju vidū nav īpaši izplatīti.

Tālāk runāsim par pašu elektronisko cigarešu dūmu, jeb pareizāk tvaiku, ietekmi uz organismu. Jāsaka, ka Pasaules Veselības organizācija un arī vairāki citi pētījumu institūti ir izpētījuši, ka elektroniskās cigaretes tiešām ir veselībai mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes. Pētījumos tiek uzsvērts, ka vairumā gadījumu elektronisko cigarešu tvaiki nodara daudz mazākus bojājumus plaušām nekā tradicionālo cigarešu dūmi, jo tie ir auksti un nerada kvēpus. Pati tvaika inhalācija ir labāka nekā dūmu inhalācija, taču uzmanība tiek vērsta uz ko citu.

Tiek runāts par to, kā veselību ietekmē elektronisko cigarešu šķidrumu ķīmisko vielu kokteilis. Arī tradicionālajās cigaretēs tiek izmantotas dažādas ķimikālijas un tajās ir vairāk kā 300 dažādu indīgu vielu un toksīnu, taču pastāv uzskats, ka elektronisko cigarešu šķidrumi varētu būt pat vēl kaitīgāki. Katrs elektronisko cigarešu kārtridžu ražotājs izmanto mazliet atšķirīgas vielas, tāpēc pētījumi nav viennozīmīgi, taču arī elektronisko cigarešu šķidrumos atrastas kancerogēnas vielas un toksīni. Precīza elektronisko cigarešu dūmu ietekme uz cilvēka organismu vēl nav līdz galam izpētīta, taču par daudzām negatīvām sekām ir zināms.

Lielākie elektronisko cigarešu ražotāji šādas baumas noliedz. Piemēram, kompānijas Philip Morris International pārstāvji skaidro, ka elektroniskās cigaretes kļūst arvien veselīgākas. Ja sākotnēji tajās tiešām tika izmantotas dažādas veselībai kaitīgas vielas, tad tagad, pēc dažādu apjomīgu pētījumu veikšanas, ir izpētīts, kas ir kaitīgās vielas elektronisko cigarešu dūmos un tās tiek nomainītas pret citām. Vai varam tam ticēt, vēl ir atklāts jautājums.

Kopumā jāsaka, ka elektroniskās cigaretes par pilnīgi drošām nosaukt mēs neveram. Jāatzīst, ka tām ir daudz plusu, salīdzinot ar parastajām cigaretēm, tomēr pāriet uz elektroniskajām cigaretēm, lai pasargātu savu veselību laikam īsti nebūs jēgas. Tās varētu palīdzēt smēķēšanas atmešanai, jo tajās iespējams mainīt nikotīna koncentrāciju, taču arī elektroniskās cigaretes tomēr kopumā ir kaitīgas jūsu veselībai.