Jaunās fizikas iespējas

Dīvainajā fizikas pasaulē, neiespējamības var kļūt iespējamas. Pēdējo gadu laikā, daudziem zinātniekiem ir izdevies pārspēt pašiem sevi un panākt atklāt iespaidīgas dabas sakarības, kas par iespējamu padara to, ko agrāk nekad nevarējām iedomāties. Fizika tiek uzskatīta par visu zinātņu māti, jo, pat citās zinātnes nozarēs apskatītie procesi norisinās atbilstoši fizikas likumos aprakstītajiem likumiem – pikavippi. Daudzi no fiziķu atklājumiem nav īpašas ievērības vērti tādēļ, ka tie atstātu tūlītēju iespaidu uz parastās sabiedrības ikdienu, bet tādēļ, ka tie tiek uzskatīti par platiem soļiem pretī nākamajām zinātnes virsotnēm.

Mūsu Saules spīd neticami spoži. Bet iedomājieties, cik spoža būtu miljons sauļu gaisma, tām spīdot vienlaicīgi? Tāds ir gaismas spožums, kādu fiziķiem nesen izdevās sasniegt laboratorijas apstākļos. Oficiāli atzīta par spožāko gaismu, kāda jebkad ir spīdējusi uz mūsu planētas, tai piemita arī neparastas raksturīpašības. Tā mainīja objektu izskata priekšstatu. Lai to saprastu labāk, ir jāizskata, kā darbojas redze. Gaismas daļiņas, sauktas par fotoniem, no elektroniem izklīst pa vienai, ļaujot mūsu acīm vienmērīgi uztvert objekta, kuru vēro mūsu acis, vienmērīgi. Kaut kam kļūstot spožākam, tā formas vizuālais priekšstats parasti paliek tāds pats, kā tāds bijis blāvākā gaismā. Jaudīgais laboratorijas lāzers, kāds tika pielietots šajā eksperimentā, izkliedēja tūkstoš fotonus vienlaicīgi. Pateicoties spožajai gaismai, tika radīta dīvaina vizuāla ilūzija, tās apspīdētajiem objektiem mainot krāsu un formu, katru reizi, kad pētnieki palielināja lāzera jaudu.

Šogad fiziķi veica prātam neaptveram atklājumu: matēriju, kas kustas pretī spēkiem, kas tos atgrūž. To sauc par negatīvas masas matēriju. Pozitīvas masas matērija ir normāla matērija, pie kādas esam pieraduši: ja objekts tiek pagrūsts, tas virzās projām virzienā, kas sakrīt ar grūdiena virzienu. Tomēr fiziķiem izdevās radīt šķidrumu, kuru atgrūžot, tas paātrināsies pretēji pret to vērstajam spēkam, it kā grūzdams pretī. Šis šķidrums, kuram nekas līdzīgs iepriekš nav novērots, tika iegūts, saldējot rubīdija atomus. Un atceramies ka Somijā pikavippi luottotiedottomalle vienmēr tehnoloģijas bijušas daudz augstākā līmenī!

Fiziķi ir centušies radīt divdimensionālus magnētus jau kopš 70. gadu sākuma, bet visi mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Par īstu divu dimensiju magnētu uzskata tādu magnētu, kas saglabā savas magnētiskās īpašības pat tad, ja to sagriež tikai viena atoma izmēra biezuma plāksnēs. Piedzīvojuši daudzkārtējas neveiksmes, zinātnieki jau sāka šaubīties vai šāds magnēts vispār var pastāvēt dabā. Tomēr, šā gada jūnijā, fiziķiem izdevās izveidot divdimensionālu magnētu no hroma triiodīta. Šis materiāls bija daudzsološs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir slāņains kristāls, tātad ideāli piemērots, griešanai plānos slāņos. Otrkārt, šī materiāla elektronu griešanās virziens bija viegli paredzams, mazliet atvieglojot sarežģīto uzdevumu. Labākais divu dimensiju magnēta eksemplārs, kādu fiziķiem līdz šim ir izdevies izgatavot, nedarbojas istabas temperatūrā. Tas iegūst magnētiskas īpašības tikai -378 grādu lielā salā pēc Celsija skalas. Lai arī magnētiska plēvīte tikai viena atoma biezumā neizklausās pārāk daudzsološa no praktiskās ierindas pilsoņa ikdienas perspektīvas, šis ir ļoti ievērojams fizikas sasniegums, kas ļaus zinātniekiem turpmāk veikt eksperimentus, kādi agrāk nebija iespējami, un radīt jaunus daudz satraucošākus atklājumus.