Kādu dāvanu Ziemassvētkos nepirkt

Laikā pirms Ziemassvētkiem cilvēki pērk ļoti daudz lietas, un veikalos pavada daudz vairāk laika nekā citos mēnešos. Taču tas, ka jāiegādājas dāvanas nenozīmē, ka pilnīgi viss būs laba dāvanu ideja. Tikai tāpēc, ka ir iespējams nopirkt praktiski jebko, nenozīmē, ka tas arī ir jādara. Neviens jau to nevar aizliegt, taču pirms šo pirkumu veikšanas labāk padomāt vairākas reizes. Viens no šādiem pirkumiem ir mājdzīvnieks. Daudz kur pat var dzirdēt, ka mājdzīvnieks ir ļoti slikta dāvana – it īpaši, ja dāvanas saņēmējs pats nezina, ka viņam tiks šāda dāvana. Tas, ka cilvēkam patīk, piemēram, suņi vai kaķi (vai jebkādi dzīvnieciņi pasta maskine) uzreiz nenozīmē, ka cilvēks vēlas šo dzīvnieciņu sev mājās. Daudzi cilvēki tomēr apzinās, ka, piemēram, sunim ir nepieciešama gan uzmanība, gan rūpes, tāpēc cilvēks ar nodomu nav paņēmis sev sunīti, lai arī cik ļoti to gribētos. Varbūt cilvēkam ikdienas režīms neatļauj turēt šādu dzīvnieku vai arī kādam ģimenes loceklis ir alerģija. Tāpēc nekādā gadījumā nevajag izvēlēties šādu dāvanu kādam draugam vai radam, par kuru tu nezini pietiekami daudz – ne jau visiem apkārtējajiem tiek izstāstīts pilnīgi viss. Ja ar šo cilvēku dzīvo vienā mājā, tad, protams, par viņu zini daudz, taču, ja tiekaties vien pāris reizes gadā, tad nevajag paļauties uz to, ka šis cilvēks tev ir visu pastāstījis. Patiesībā ir arī pētījumi, ka tieši pēc Ziemassvētkiem (parasti janvārī vai februārī) uz patversmēm tiek atnesti ļoti daudz zvēriņi – tie visi ir bijuši kā Ziemassvētku dāvanas. Pēc svētkiem cilvēki saprot, ka viņi nespēs par šo dāvanu parūpēties, tāpēc viņi nonāk patversmē. Dažkārt pieaugušie dāvina dzīvniekus bērniem, jo viņi ir izteikuši šādu vēlmi. Teorētiski, ja esi gatavs ģimenē uzņemt jaunu dalībnieku (jo mājdzīvnieks tomēr ir praktiski ģimenes loceklis), tad šāda dāvana vēl ir pieņemama. Taču jābūt gatavam, ka bērns var nepildīt savu solījumu rūpēties par šo zvēru. Tātad, ja pats neesi gatavs ar suni katru dienu iet pastaigāties, tad labāk bērniem šādu dāvanu neizvēlēties. Protams, atkarīgs arī no tā, cik bērniem ir gadi. Ja tie ir pusaudži, tad vēl ar viņiem būs iespējams sarunāt, taču maziem bērniem šādas dāvanas nav piemērotas – labāk viņiem nopirkt rotaļu zvēriņu. Mūsdienās ir tādas rotaļlietas, kuras ir praktiski kā īsti zvēriņi. Tie ir jābaro, jārūpējas par tiem. Ja bērns ir izteicis vēlmi par mājdzīvnieka iegādi, tad labāk vispirms pamēģināt vai bērns spēs par dzīvnieku parūpēties un tie nav tikai tukši solījumi, kuri pēc pāris nedēļām tiks aizmirsti. Vēl ir opcija sākt arī ar kādu mazu zvēriņu, piemēram, kāmīti vai žurciņu. Šādi dzīvnieki tomēr neprasa tik lielu uzmanību kā suņi vai kaķi. Kā arī – šie zvēriņi nedzīvo tik ilgi, tātad, ja bērnam zvērs apniks, un viņš vairs negribēs par to rūpēties, tad nebūs zvēriņš jāatdod kādam citam (riskoger) – vajadzēs tikai pāris gadus pagaidīt, un daba pati parūpēsies par iznākumu. Tas varbūt izklausās nedaudz ļauni, taču tas tomēr ir labāk, nekā kaķis vai suns, kurš tiek atdots patversmei vai izmests uz ielas tikai tāpēc, ka viņu dzīves cikls ir daudz ilgāks, nekā kāda mazāka zvēriņa. Cilvēki bieži vien dzīvniekus dāvanai ņem no patversmēm – tāpēc daudzās vietās nav atļauts ņemt dzīvniekus laikā pirms Ziemassvētkiem.