Kļūdas uzņēmuma budžeta sastādīšanā

Par uzņēmumu vienmēr domā kā par vienu veselumu, bet diemžēl arvien biežāk notiek tā, ka lielajos uzņēmumos ir atsevišķas lomas katram departamentam, kas galu galā veicina to, ka ne viss visiem ir labi saprotams. Lielie uzņēmumi patiesībā ir ļoti sarežģīti mehānismi, kas ir grūti pārvaldāmi. Neskatoties uz to, visam uzņēmumam ir viens un tas pats finanšu plāns. Neviens budžets nekad nav spējis paredzēt pilnīgi precīzi visu, kas notiks tuvākajā laikā. Viens ir paredzēt iespējamās izmaksas, bet pavisam cits ir paredzēt ieņēmumus, jo tas nav pilnīgi atkarīgs no tā, ko uzņēmums dara, bet gan lielā mērā arī no tirgus stāvokļa un citiem ārējiem faktoriem, kurus ietekmēt ir pilnīgi neiespējami. Skaidrs ir tas, ka paredzēt visu nevar, bet gadu gaitā budžeta plānošanas precizitāte ir pieaugusi, jo sastādītāji zina, ka ir jāparedz arī neparedzamie izdevumi, kas skan visai absurdi, bet tā nu tas ir. Neskatoties uz to, ka precizitāte ir pieaugusi, vēl aizvien liela daļa uzņēmumu pieļauj kļūdas, no kurām būtu iespējams arī izvairīties (kviklån).

Viena no vispopulārākajām kļūdām ir tas, ka visu budžeta plānu sastāda viens cilvēks, nekonsultējoties ar citiem darbiniekiem, bet balstoties uz iepriekšējā gada rādījumiem un tendencēm. Visbiežāk finanšu plānu sastāda finanšu departamenta vadītājs, kurš tad arī cenšas prognozēt visus nākotnes rādītājus, bet tas nav viegls uzdevumus. Labāk būtu tad, ja pārdošanas daļas vadītājs tiktu iesaistīts uzņēmuma ienākumu plānošanā un citu departamentu vadītāji vai darbinieki izmaksu vai citu plāna sadaļu plānošanā. Bieži vien budžets tiek sastādīts gada beigās, un neviens pie tā vairāk neatgriežas kā tikai nākamā gada beigās, pirms tiek sastādīts jau nākamais finanšu plāns. Budžetam ir jākalpo kā vadlīnijai, uz kurieni kompānija vēlas iet un pēc kā tiekties. Lai tas kalpotu par efektīvu rīku, tas ir jāizmanto ikdienas procesos. Pie budžeta ir jāatgriežas ļoti bieži, lai skatītos, kā tas tika plānots un kas ir mainījies. Izstrādātajam finanšu plānam ir jābūt reālistiskam un jāpalīdz pieņemt svarīgus lēmumus, kas var notikt tikai un vienīgi tad, ja tas ataino šā brīža situāciju kompānijā nevis pagājušā gada beigu minējumus par to, kā viss gads varētu izskatīties. Ja pie budžeta netiek strādāts visa gada garumā, tad tā sastādīšana ir ļoti bezjēdzīgs process un uz to laiku tērēt nevajadzētu.

Kā jau minēju budžets tiek visbiežāk sastādīts tieši kompānijas finanšu daļa, bet tas nenozīmē to, ka tas ir tikai un vienīgi plāns, kas ataino provizorisko finanšu situāciju uzņēmumā. Katram ieliktajam ciparam plānā vajadzētu nozīmēt kaut ko, ja izmaksas būs par 10 procentiem lielākas nekā pagājušajā gadā, tad kāpēc, kāds ir pamatojums. Ja ieņēmumu kāpums būs 15 procentu, tad kāpēc, vai ir kādas konkrētas tirgus tendences, kuras sāk attīstīties, kas par to norāda vai arī uzņēmums vairāk naudas ieguldīs mārketinga aktivitātēs, kas tad arī palielinās klientūru. Ja ir paredzēts kāpums izmaksāto algu sadaļā tad tas ir tāpēc, ka tiks pieņemti papildus darbinieki (lån sammenligning) vai arī tiks palielinātas algas. Ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem visam uzņēmumam kā vienam veselumam ir jāatbild, un jāatzīst, ka atbildes sasniegt ne vienmēr ir viegli. Lai cik pieredzējuši uzņēmumi nebūtu, tās pašas kļūdas tiek atkārtotas no gada uz gadu, ko iespējams beidzot varētu mainīt.